11,8 miljoni ES pilsoņu maksā nodokļus valdībām, par kurām viņi nevar balsot

Visā Eiropas Savienībā 11,8 miljoni iedzīvotāju maksā ienākuma nodokļus, PVN un sociālās iemaksas valdībām, par kurām viņiem nav tiesību balsot valsts vēlēšanās — strukturāli demokrātisks paradokss, kas skar aptuveni vienu no trīsdesmit ES iedzīvotājiem. Šī parādība atrodas fiskālo saistību, politiskās pārstāvības un joprojām neatrisinātās spriedzes starp valstu suverenitāti un Eiropas integrāciju krustpunktā.

Kas īsti ir 11,8 miljoni ES pilsoņu, kuri tiek aplikti ar nodokļiem bez valsts pārstāvniecības?

Tie ir mobilie ES pilsoņi — cilvēki, kuri ir izmantojuši Līgumā noteiktās tiesības dzīvot un strādāt citā dalībvalstī. Spāņu inženieris, kas strādā Vācijā, rumāņu medmāsa, ko NHS nodarbina Īrijā, franču arhitekts apmetās uz dzīvi Nīderlandē. Saskaņā ar ES pārvietošanās brīvības noteikumiem viņiem ir pilnas tiesības uzturēties un strādāt jebkurā bloka vietā. Tomēr viņu mītnes valsts piešķirtās politiskās tiesības beidzas pašvaldību un Eiropas Parlamenta līmenī. Viņi maksā pilnus valsts ienākuma nodokļus, finansē pensiju sistēmas, iemaksā veselības aprūpē, izmantojot algas, taču viņi nevar balsot par parlamentiem, kas nosaka šīs nodokļu likmes, izstrādā pensiju formulas vai veido veselības aprūpes budžetus.

Skaitlis 11,8 miljoni iegūts no Eurostat datiem, kas izseko ES iekšējo mobilitāti. Vislielākā koncentrācija ir tādās valstīs kā Luksemburga (kur gandrīz puse darbaspēka ir citu valstu ES pilsoņi), Beļģijā, Īrijā un Austrijā. Vācijā vien ir vairāk nekā 3 miljoni mobilo ES pilsoņu. Demogrāfiskā situācija novirza jaunus, izglītotus un ekonomiski aktīvus — tieši to grupu, kuru vistiešāk ietekmē darba tirgus likumdošana, mājokļu politika un fiskālie noteikumi.

Kāpēc ES pieļauj šīs demokrātiskās plaisas saglabāšanos?

Īsā atbilde ir suverenitāte. Nacionālās vēlēšanas joprojām ir dalībvalstu ekskluzīva prerogatīva saskaņā ar pašreizējo līgumu struktūru, un, lai paplašinātu balsstiesības uz ilgstošiem ES pilsoņiem, būtu nepieciešami vai nu līguma grozījumi — politiski toksisks process — vai atsevišķu valdību brīvprātīga vienpusēja reforma. Dažas valstis, tostarp Dānija un Somija, dažās vēlēšanās ir paplašinājušas ierobežotas balsstiesības uz ilgtermiņa iedzīvotājiem, taču tie drīzāk ir izņēmumi, nevis saskaņota ES mēroga politika.

ES mobilajiem pilsoņiem piešķir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanās viņu mītnes valstī. Tas ir nozīmīgs, bet nepilnīgs. Eiropas Parlamenta lēmumi nosaka regulējumu, bet valstu parlamenti kontrolē tiešos nodokļus, labklājības arhitektūru un izdevumu prioritātes, kas visvairāk nosaka ikdienas ekonomisko dzīvi.

"Nodokļu uzlikšana bez pārstāvības nav tikai vēsturiska aizvainojums — tas ir aktīvs ikdienas stāvoklis gandrīz divpadsmit miljoniem eiropiešu, kuri ir izdarījuši tieši to, ko no viņiem prasa ES: pārvietojušies, integrējušies, devuši ieguldījumu un veidojuši dzīvi pāri robežām."

Kādas ir reālās pasaules sekas skartajiem pilsoņiem?

Ietekme ir gan ekonomiska, gan psiholoģiska. Mobilie ES pilsoņi ziņo par zemāku politisko iesaistīšanos, pilsoniskās nevaldības sajūtu un stratēģiskiem lēmumiem par to, kur iedēst ilgtermiņa saknes, ko izkropļo politiskā atstumtība. Daži atgriežas savā mītnes zemē, lai balsotu kritiskās vēlēšanās. Tas ir absurds iznākums, kas apdraud integrāciju.

• Nodoklis bez balss: mobilie pilsoņi maksā tādas pašas ienākuma nodokļa robežlikmes kā valstspiederīgie, taču viņiem nav mehānisma, lai apstrīdētu fiskālo politiku, izmantojot vēlēšanu urnu savā dzīvesvietas valstī.
• Atklātība pensiju sistēmā: iemaksas uzņēmējas valsts pensiju sistēmās tiek veiktas gadu vai gadu desmitu laikā, tomēr valdības, kas pārvalda šos fondus, ievēl grupa, kas izslēdz iemaksu veicējus.
• Mājokļa un sociālās politikas akls punkts: valsts tiesību akti mājokļu jomā — īres kontrole, sociālo mājokļu piešķiršana, hipotēkas garantiju shēmas — tieši ietekmē mobilos iedzīvotājus, kuriem nav balsstiesību par partijām, kas ierosina vai iebilst pret šādiem pasākumiem.
• Divkārša politiskā marginalizācija: daudzi mobilie pilsoņi arī zaudē efektīvas saites ar savas mītnes valsts politisko sistēmu pēc ilgstošas prombūtnes, veidojot eiropiešu segmentu, kas valsts līmenī ir politiski bezvalstnieki abos virzienos.
• Darba tiesību neaizsargātība: nodarbinātības aizsardzību, tiesību aktus par minimālo algu un arodbiedrību tiesības nosaka valsts līmenī mobilo darbinieku fonds, taču viņi nevar saukt pie atbildības vēlēšanu kārtībā.

Kādas reformas tiek ierosinātas, lai novērstu šo demokrātijas deficītu?

Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis dalībvalstis paplašināt nacionālās balsstiesības uz ES pilsoņiem, kuri dzīvo uz noteiktu laiku — parasti uz pieciem gadiem, kas atbilst pastāvīgās uzturēšanās statusa slieksnim. 2021. gada konferencē par Eiropas nākotni šī plaisa ir skaidri noteikta kā prioritāra problēma, ko iedzīvotāji izvirzīja diskusiju grupās visā kontinentā.

Reformu priekšlikumi ir dažādi, sākot no pilnīgas balsstiesību piešķiršanas valsts vēlēšanās pēc piecu gadu uzturēšanās līdz pieticīgākiem pasākumiem, piemēram, konsultatīvām referenduma tiesībām vai obligātajām parlamenta uzklausīšanām ar mobiliem pilsoņu pārstāvjiem pirms nodokļu tiesību aktu pieņemšanas. Vairāki EP deputāti ir ierosinājuši direktīvu, kas uzliktu dalībvalstīm pienākumu piešķirt nacionālās balsstiesības pēc desmit nepārtrauktas uzturēšanās gadiem un aktīvām nodokļu iemaksām, taču neviens saistošs tiesību akts vēl nav apstiprinājis Padomi.

Valsts līmenī Beļģija apsvēra un atcēla reformu 2023. gadā, kas ļautu ES pilsoņiem balsot federālajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem. Vācijas pašreizējā koalīcija ir apspriedusi šo jautājumu, neizstrādājot tiesību aktus. Politiskais šķērslis ir konsekvents: esošās partijas uztraucas par neprognozējamiem vēlēšanu blokiem; nacionālistiskās kustības jebkuru paplašināšanos uzskata par suverenitātes apdraudējumu.

Kā pārrobežu sarežģītības pārvaldība tiek savienota ar mūsdienu profesionāļiem nepieciešamajiem rīkiem?

11,8 miljoni mobilo ES iedzīvotāju, kas pārvietojas šajā vidē, ir nesamērīgi uzņēmēji, ārštata darbinieki, attālināti darbinieki un profesionāļi, kas darbojas vairākās jurisdikcijās. Atbilstības, nodokļu, klientu attiecību un uzņēmējdarbības pārrobežu pārvaldībai ir nepieciešama infrastruktūra, ko valstu valdības ir lēnām nodrošinājušas. Tieši šī plaisa ir vieta, kur tādas platformas kā Mewayz — 207 moduļu visaptveroša biznesa operētājsistēma, ko izmanto vairāk nekā 138 000 lietotāju – palīdz profesionāļiem konsolidēt savus rīkus, automatizēt administratīvo slogu un koncentrēties uz ēku neatkarīgi no tā, kuru robežas pusi viņi sauc par mājām.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai ES pilsoņi var balsot jebkurās vēlēšanās savā mītnes valstī?

Jā — ES līguma tiesību akti mobilajiem ES pilsoņiem piešķir tiesības balsot un kandidēt gan vietējo pašvaldību vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņu dzīvesvietas valstī. Tomēr valsts parlamenta vēlēšanas, kas kontrolē tiešos nodokļus un lielāko daļu sociālās politikas, joprojām attiecas tikai uz uzņemošās valsts pilsoņiem. Tas rada galveno demokrātisko asimetriju: ir atklātas vēlēšanas ar vismazāko fiskālo nozīmi; vēlēšanas, kas nosaka nodokļu likmes, nav.

Vai nodokļu maksāšana valstī, kurā nevar balsot, ir nelikumīga vai ES tiesību aktu pārkāpums?

Nē. Pašreizējie ES līgumi neprasa, lai dalībvalstis paplašinātu nacionālās balsošanas tiesības uz citu dalībvalstu rezidentiem ES pilsoņiem. Esošais tiesiskais regulējums tika apzināti izveidots, lai saglabātu valsts vēlēšanu suverenitāti. Situācija ir likumīga, taču plaši atzīta — tostarp ES iestādes — kā demokrātijas deficīts, kas grauj politisko vienlīdzību, ko bija paredzēts veicināt ar pārvietošanās brīvību.

Ko mobilie ES pilsoņi var darīt, lai atbalstītu pārmaiņas?

Mobilie pilsoņi var balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (ko daudzi balso mazāk nekā valstspiederīgie), iesaistīties ES pilsoņu iniciatīvas mehānismos, piedalīties pilsoniskās sabiedrības organizācijās, piemēram, Eiropas Federālistu savienībā vai Migrācijas politikas grupā, un sazināties ar savas mītnes valsts EP deputātiem, kuri joprojām ir ieinteresēti viņu labklājībā. Dažas valstis uztur oficiālas diasporas padomes, kas piedalās likumdošanas procesos. Aizstāvības ainava ir sadrumstalota, bet aktīva.

Ja esat viens no miljoniem mobilo eiropiešu, kas pārvalda uzņēmējdarbību, ārštata praksi vai profesionālu darbību pāri robežām, Mewayz sniedz jums darbības infrastruktūru, kas atbilst jūsu ambīcijām — no CRM un rēķinu izrakstīšanas līdz komandas vadībai un analītikai — tas viss vienā platformā, sākot no USD 19 mēnesī. Sāciet savu bezmaksas izmēģinājuma versiju vietnē app.mewayz.com un vadiet savu biznesu bez robežām.